11 Written explanations of Krišjānis KARIŅŠ

Es atbalstīju Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par zemes un meža sektoru iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas ietvarā laikposmam līdz 2030. gadam. Šis ziņojums Parlamentā izraisīja asas debates. Tomēr gribu uzsvērt, ka meži ir Eiropas un ārkārtīgi liela Latvijas bagātība. Izmantojot koksni, mēs varam saražot visdažādākos produktus. Bet no koksnes atkritumiem, piemēram, zāģskaidām, saražojam siltumu un elektrību. Visvairāk biomasas Eiropas Savienība tiek saražota tieši no koksnes. Mēs ļoti daudz ikdienā runājam par atjaunojamiem energoresursiem, un meži mums dod iespēju palielināt to īpatsvaru mūsu enerģijas patēriņā. Tātad mums vajag tādu stratēģiju, kas ļautu attīstīt mežu industriju ilgtspējīgi, nevis to iznīcināt. ENVI komitejas pieņemtais teksts manā skatījumā nebija atbalstāms, jo balstīt nākotnes mežistrādes intensitāti uz vēsturiskajiem intensitātes datiem neļautu vairāk investēt un turpināt ilgtspējīgu mežu sektora attīstību. Tomēr gala tekstu atbalstīju, jo balsojuma laikā tika pieņemts ETP grupas iesniegtais grozījums, kas neiznīcina meža industrijas potenciālu nākotnes attīstībai.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā Strasbūrā es balsoju par rezolūciju, kas pieprasa atsaukt Eiropas Komisijas īstenošanas aktu, kas atļauj laist tirgū ģenētiski modificētu pārtiku. Šī nav pirmā reize, kad Parlamenta plenārsēdē nākas balsot par šādām rezolūcijām, tāpēc vēlos atkārtoti uzsvērt, ka šādu pārtikas produktu nonākšana ES tirgū nav pieļaujama. Uzskatu, ka ģenētiski modificēta pārtika vai produkti, kas satur ģenētiski modificētas izejvielas, var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību un atstāt arī ietekmi uz vidi. Līdz ar to pirms šāda pārtika oficiāli tiek atļauta Eiropas Savienības tirgū, Eiropas Komisijai ir jāveic kvalitatīvi un neapšaubāmi pētījumi, lai pārliecinātos par šādas pārtikas ietekmi.

Eiropas Parlamenta plenārsēdē es balsoju par vienošanos ar Padomi, kas paredz interneta savienojamības veicināšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs. WiFi4EU ir daļa no Eiropas Komisijas iniciatīvām, lai Eiropas Savienībā izveidotu patiesi vienotu digitālo tirgu. Šobrīd situācija dalībvalstīs krasi atšķiras – ir valstis, kurās bezvadu interneta pieslēgums ir brīvi pieejams lielākajā daļā publisko iestāžu un sabiedrisko vietu, kamēr citās valstīs šāds pakalpojums tikai vēl tiek attīstīts. WiFi4EU būs instruments, ar kura palīdzību dalībvalstis varēs nodrošināt arvien vairāk Eiropas Savienības iedzīvotāju bezmaksas piekļuvi ātram un kvalitatīvam bezvadu interneta pieslēgumam. Ziņojums paredz, ka atbalstāmie projekti tiks izraudzīti ģeogrāfiski līdzsvarotā veidā, tādejādi nodrošinot, ka visām dalībvalstīm ir vienlīdzīgas iespējas šo atbalstu saņemt. Īpaša uzmanība ziņojumā pievērsta tieši lauku teritorijām, lai veicinātu interneta pieejamību reģionos. Tas ir nozīmīgs solis digitālo pakalpojumu ieviešanai dalībvalstīs.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā Strasbūrā es atbalstīju Eiropas Parlamenta un Padomes vienošanās tekstu par gāzes piegādes drošības regulu, kas paredz aizsardzības pasākumus enerģētiskās drošības veicināšanai. Regula sniedz skaidrus noteikumus kā rīkoties, ja kādai no dalībvalstīm ir nepieciešama palīdzība enerģētiskās drošības stiprināšanai. Tāpat būtiski atzīmēt, ka regula ir vērsta uz caurspīdīguma palielināšanu, sniedzot tiesības Eiropas Komisijai ielūkoties komerclīgumos starp ES gāzes piegāžu uzņēmumiem un trešās valsts piegādātājiem. Pieeja līgumiem sniegs iespēju Komisijai pārliecināties, vai uzņēmumi, slēdzot tos, ir ievērojuši ES likumdošanu, vai patērētāju gāzes piegāžu drošība ir augsta un vai mēs Eiropā, it īpaši Austrumeiropā, par šo dabas resursu nepārmaksājam.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā es balsojumā atbalstīju Eiropas Parlamenta rezolūciju par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Turciju. Rezolūcija uzsver nepieciešamību saglabāt labas savstarpējās attiecības starp Eiropas Savienību un Turciju, vienlaikus nosodot situācijas pasliktināšanos tiesiskuma un mediju brīvības jomās, kā arī stingri nosodot apvērsuma mēģinājumu. Ir skaidrs, ka Turcijai būs jāievēro Eiropas Savienības cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī jāatmet jebkādas idejas par atbalstu nāvessoda atjaunošanai, lai tās pievienošanās Eiropas Savienībai vispār būtu iespējama. Eiropas Parlamenta nosodījums par vēl arvien pastāvošajiem pārkāpumiem, kādi ir vērojami cilvēktiesību un likumu varas jomās, ir pamatots, tomēr uzskatu, ka aicinājums iesaldēt un apturēt Turcijas iestāšanās sarunas ir nedaudz tuvredzīgs. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Turcija ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem partneriem nekontrolētas migrantu plūsmas apturēšanā un citos drošības jautājumos.

Es balsoju par Eiropas Parlamenta lēmumu, kas paredz īpašas komitejas izveidi terorisma jautājumos. Uzskatu, ka šādas komitejas izveide veicinās sapratni un, iespējams, ļaus identificēt efektīvākos pasākumus terorisma apkarošanai. Pēdējos gados Eiropas Savienībā esam saskārušies ar jauniem terorisma apdraudējumiem un riskiem. Ir skaidrs, ka visefektīvāk mēs varam cīnīties ar terorismu, ja dalībvalstis sadarbojas un piekopj regulāru informācijas apmaiņu starp tiesībsargājošajām iestādēm. Komitejas uzdevums būs analizēt, kādi varētu būtu papildu pasākumi drošības nodrošināšanai Eiropas Savienībā, kā arī izvērtēt, kā tiek īstenoti jau spēkā esošie noteikumi, piemēram, direktīva par naudas “atmazgāšanu” un terorisma finansēšanu. Svarīgi, lai komitejas darba rezultātā Eiropas Parlaments nonāk pie secinājumiem par tiem pretterorisma pasākumiem, kuri būtu jāuzlabo, lai iespējamos draudus novērstu “saknē”, nevis reaģētu uz jau notikušiem uzbrukumiem.

Eiropas Parlamenta plenārsēdē es atbalstīju ziņojumu, kas paredz jaunus noteikumus, kā vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem padarīt vieglāk pieejamas grāmatas un dažādus citus drukātus materiālus Braila rakstā vai klausāmgrāmatu formātā. Jaunais regulējums ietver līdz šim nepastāvošus autortiesību izņēmumus, kas, piemēram, paredz, ka, lai padarītu pieejamas grāmatas Braila rakstā, neredzīgiem cilvēkiem vai viņu pārstāvošām organizācijām nebūs nepieciešamas speciālas īpašnieku atļaujas. Līdz ar šo balsojumu šis autortiesību šķērslis tiek likvidēts, un neredzīgiem cilvēkiem un organizācijām tagad būs atvieglota piekļuve iespieddarbiem un arī piekļuve ārzemēs izdotām grāmatām. Statistikas dati liecina, ka Eiropas Savienībā tikai līdz 20 % grāmatu ir pieejamas vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem. Atbalstot šo ziņojumu, vēlos panākt, lai nākotnē šis skaits procentuāli palielinātos un neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem tiktu nodrošināta sociālā iekļaušanās sabiedrībā.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā es atbalstīju ziņojumu par ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles. Arvien biežāk un plašāk izskan dažādi skandāli par lielu starptautisku uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu nomaksas arvien lielākos apmēros. Eiropas Komisijas statistikas dati liecina, ka dalībvalstis ik gadu zaudē līdz pat 70 miljardiem eiro tieši izvairīšanās no nodokļu nomaksas dēļ. Jaunie noteikumi liks starptautiskajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums sasniedz vismaz 750 miljonus eiro, atklāt informāciju par nodokļu maksājumu apjomu un valstis, kur tie veikti. Tas attiektos arī uz nodokļu maksājumiem ārpus Eiropas Savienības. Ziņojums, manuprāt, ir sabalansēts, jo komerciāli sensitīvas informācijas gadījumā uzņēmumiem varētu tikt piemēroti izņēmumi. Uzskatu, ka ziņojums uzlabos nodokļu nomaksas pārredzamību un ierobežos izvairīšanos no nodokļu nomaksas, līdz ar to samazinot zaudējumus Eiropas Savienības dalībvalstu budžetiem.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā Strasbūrā balsojumā par ziņojumu par darba apstākļiem un nestabilu nodarbinātību es atturējos, jo teksts ietvēra punktus, kas manā skatījumā nebūtu atbalstāmi. Tā, piemēram, ziņojumā iestrādātais princips par “vienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgu darbu vienā un tajā pašā darbavietā”, manuprāt, kaitētu kompānijām no mazāk turīgām valstīm. Minimālās algas princips ir saprotams un atbalstāms, bet šobrīd starp Eiropas Savienības dalībvalstīm sociālie nodrošinājumi, arī minimālo algu līmeņi, tik krasi atšķiras, ka vienotas minimālās algas līmeņa ieviešana Eiropas Savienībā pagaidām nav iespējama. Es atbalstu nepieciešamību nodrošināt sociālās tiesības Eiropas Savienības pilsoņiem, tomēr, manuprāt, šis Eiropas Parlamenta ziņojums iejaucas dalībvalstu kompetenču jomā, jo subsidiaritātes princips paredz, ka dalībvalstīm pašām ir jābūt atbildīgām par nodarbinātības un to sociālo politiku.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā Strasbūrā balsojumā par deleģēto aktu attiecībā uz trešajām valstīm es atturējos, jo uzskatu, ka Komisijai ir jādemonstrē pietiekami pierādījumi, lai attiecīgās valstis tiktu iekļautas tā saucamajā melnajā sarakstā ar augstu naudas atmazgāšanas risku. Ja valsts nonāk šādā sarakstā, tad tās tirdzniecība ar Eiropas Savienību ir nopietni apgrūtināta un cieš tās tautsaimniecība, tādēļ ir rūpīgi jāizvērtē fakti. Es saprotu Eiropas Parlamenta kreisā flanga prasību iekļaut Panamu šajā sarakstā, bet man ir jāatgādina, ka Panamas dokumentu skandāls norāda uz plaša apmēra izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tādēļ aicinu Komisiju rūpīgi izvērtēt tās rīcībā esošo informāciju par naudas atmazgāšanas riskiem Panamā, lai mēs, kas balso par šādu sarakstu izveidi, varētu pieņemt informētu lēmumu. Šīs informācijas trūkuma dēļ balsojumā atturējos.

Sociālās tiesības ir viena no šīs Komisijas prioritātēm, kas vērsta uz mērķi izlīdzināt sociālo nevienlīdzību Eiropas Savienībā. Lai gan uzskatu, ka ir nepieciešama sociālo tiesību nodrošināšana Eiropas Savienības pilsoņiem, tomēr, manuprāt, Eiropas Parlamenta rezolūcija iejaucas dalībvalstu kompetenču jomās, jo subsidiaritātes princips paredz, ka dalībvalstīm pašām ir jābūt atbildīgām par nodarbinātības un to sociālo politiku. Sociālo tiesību un nevienlīdzības jautājums katrai dalībvalstij būtu jāuztver ļoti nopietni un jāmeklē risinājumi, lai uzlabotu cilvēku dzīves līmeni, bet tas ir jādara dalībvalstu līmenī bez Komisijas iejaukšanās. Tāpēc Eiropas Parlamenta plenārsesijā Strasbūrā es balsoju pret Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru.